Uzstādām skaitītājus, kuru rādījumus var nolasīt bez piekļuves dzīvoklim. Pirms tam noskaidrojam, vai jūsu mājā tas praktiski strādās.
Rādījumu iesniegšana pati par sevi nav sarežģīta, taču mājas mērogā tā rada pastāvīgu berzi. Daļa iedzīvotāju iesniedz rādījumus laikā, daļa aizmirst, daļa iesniedz tos dažādos datumos. Rezultātā mājas kopējais patēriņš un dzīvokļu summa nesakrīt, un starpība nonāk rēķinos.
Attālinātā nolasīšana šo atrisina nevis tāpēc, ka ierīce ir modernāka, bet tāpēc, ka visi rādījumi tiek nolasīti vienā laikā un bez cilvēka līdzdalības. Tas novērš gan aizmirstos rādījumus, gan nesalīdzināmus datumus.
Otra problēma, ko tas risina, ir piekļuve. Dzīvokļos, kur neviens nav sastopams, un objektos, kur skaitītājs atrodas slēgtā telpā vai akā, nolasīšana citādi prasa atsevišķu apmeklējumu.
Skaitītājs ar radio moduli regulāri nodod savu rādījumu. Kā tas tiek saņemts, atkarīgs no izvēlētā risinājuma. Vienkāršākajā variantā rādījumus nolasa, pastaigājot garām ar pārnēsājamu iekārtu — tad dzīvoklī iekļūt nav nepieciešams. Pilnīgākā variantā mājā ir uzstādīta stacionāra nolasīšanas iekārta, kas savāc rādījumus automātiski.
Būtiski saprast, ka skaitītājs un nolasīšanas sistēma ir divas atsevišķas lietas. Attālināti nolasāms skaitītājs bez sistēmas, kas rādījumus saņem, darbojas kā parasts skaitītājs — rādījums vienkārši jānolasa no ciparnīcas.
Tieši tāpēc pirms uzstādīšanas vienmēr noskaidrojam, kā jūsu mājā notiek nolasīšana un vai sistēma jau pastāv. Bez tā pastāv risks samaksāt par funkciju, kas paliek neizmantota.
Noskaidrojam, kāda sistēma mājā ir vai tiek plānota, un vai signāls objektā strādās.
Piemeklējam skaitītājus, kas savietojami ar izvēlēto nolasīšanas risinājumu.
Montāža dzīvokļos pēc saskaņota grafika, ar aktu par katru objektu.
Ierīču numuri, rādījumi un apkopota atskaite apsaimniekotājam.
Atsevišķā dzīvoklī attālināti nolasāms skaitītājs dod ierobežotu ieguvumu: ja pārējā māja rādījumus iesniedz manuāli, kopējā aina nemainās. Sistēma sāk strādāt tad, kad tā aptver visu māju vai vismaz lielāko daļu dzīvokļu.
Tāpēc praksē šis pakalpojums visbiežāk ir apsaimniekotāja lēmums, nevis atsevišķa dzīvokļa īpašnieka izvēle. Un tāpēc arī projekta grūtākā daļa nav tehniska — tā ir grafiks, iedzīvotāju informēšana un tie dzīvokļi, kuros neviens neatver durvis.
Šādu projektu norisi esam aprakstījuši sadaļā apsaimniekotājiem. Par pašām ierīcēm sīkāk rakstām sadaļā viedie ūdens skaitītāji.
Pāreja uz attālināto nolasīšanu mājā notiek pakāpeniski, un tā reti sākas ar ierīču pirkšanu. Pirmais solis ir saprast, kāda sistēma tiks izmantota un vai konkrētajā ēkā tā darbosies — biezas sienas, pagraba mezgli un metāla konstrukcijas ietekmē signāla sasniedzamību.
Otrais solis ir grafiks. Ierīces jāuzstāda visos dzīvokļos, un praksē tas nozīmē vairākus apmeklējumu viļņus: pirmais pēc paziņojuma, otrais tiem, kas nebija mājās, un individuāli laiki atlikušajiem. Sistēma sāk dot pilnu labumu tikai tad, kad aptvērums ir pietiekams.
Trešais solis ir dokumentācija: katras ierīces numurs, dzīvoklis un sākuma rādījums. Bez šī saraksta sistēma var darboties tehniski, bet apsaimniekotājs nevar to sasaistīt ar konkrētiem dzīvokļiem.
Attālinātā nolasīšana neietekmē to, cik ūdens tiek patērēts, un pati par sevi nesamazina rēķinu. Tā maina uzskaites precizitāti un procesu, ne patēriņu.
Tāpat tā nemaina prasības par skaitītāja plombēšanu un reģistrēšanu — tās paliek tādas pašas kā jebkuram citam skaitītājam. Par šo daļu lasiet sadaļā plombēšana un dokumenti.
Aprakstiet objektu — sazināsimies un vienosimies par apsekošanu.
Jūsu pieteikums ir saņemts. Sazināsimies ar jums pēc iespējas ātrāk.
