Uzstādām un nomainām siltuma sadalītājus uz radiatoriem — atsevišķos dzīvokļos un visā daudzdzīvokļu mājā.
Alokators jeb siltuma sadalītājs ir neliela ierīce, kas tiek piestiprināta uz radiatora virsmas. Atšķirībā no siltuma skaitītāja tas nemēra siltumenerģiju absolūtās vienībās. Tas fiksē relatīvo siltuma atdevi — cik daudz konkrētais radiators ir devis siltumu salīdzinājumā ar citiem.
Praksē sistēma darbojas divos līmeņos. Mājas kopējo patēriņu nosaka mājas ievada siltuma skaitītājs — tas ir īstais mērinstruments. Alokatori tikai sadala šo kopējo patēriņu starp dzīvokļiem proporcionāli tam, cik katrā ir lietota apkure.
Šī atšķirība ir svarīga, jo tā izskaidro biežāko pārpratumu: alokatora rādījumu nevar tieši salīdzināt ar kaimiņa rādījumu. Skaitlis ir atkarīgs arī no radiatora tipa un jaudas, un tieši tāpēc uzstādīšanas brīdī šie parametri tiek fiksēti dokumentācijā.
Alokatoru montāža uz radiatoriem, fiksējot katra radiatora parametrus.
Vecu vai izlādējušos alokatoru aizstāšana ar jauniem pēc kalpošanas termiņa beigām.
Akts par katru dzīvokli ar uzstādīto ierīču datiem un radiatoru parametriem.
Uzstādīšana visā mājā ar grafiku un apkopotu atskaiti apsaimniekotājam.
Alokators ir jāpiestiprina konkrētā vietā uz radiatora — parasti noteiktā augstumā un noteiktā attālumā no malām. Tas nav estētisks jautājums: ierīce mēra virsmas temperatūru, un nepareiza pozīcija dod nepareizu rezultātu.
Otrs būtiskais solis ir radiatora parametru fiksēšana. Aprēķinā tiek izmantots radiatora tips, izmērs un jauda — bez šiem datiem alokatora rādījumu nevar korekti pārrēķināt. Tāpēc uzstādīšanas laikā tos pierakstām un iekļaujam dokumentācijā.
Trešā lieta ir pilnīgums. Ja dzīvoklī daļa radiatoru ir aprīkoti ar alokatoriem un daļa nav, sadalījums vairs neatspoguļo faktisko lietošanu. Tāpēc uzstādīšanu parasti veic visiem apkures sistēmai pieslēgtajiem radiatoriem vienlaikus.
Alokatoru sistēma darbojas tikai tad, ja tā aptver visu māju. Ja daļa dzīvokļu nav aprīkoti, kopējā patēriņa sadale kļūst neprecīza, un tas rada tieši tās domstarpības, kuru dēļ sistēma sākotnēji tika ieviesta.
Praksē tas nozīmē, ka mājas mēroga uzstādīšana ir projekts ar tiem pašiem izaicinājumiem kā skaitītāju nomaiņa: grafiks, iedzīvotāju informēšana, atkārtoti apmeklējumi tiem dzīvokļiem, kuros neviens nebija mājās, un apkopota dokumentācija par visu objektu.
Kā organizējam šādus projektus, aprakstīts sadaļā apsaimniekotājiem. Ja mājā vienlaikus jāsakārto arī siltuma skaitītājs, abus darbus parasti ir izdevīgāk plānot kopā.
Alokators pats par sevi nesamazina siltuma patēriņu un nepadara apkuri lētāku. Tas ir uzskaites instruments, ne taupīšanas ierīce. Tas, ko tas maina, ir sadalījuma princips: mājas kopējais rēķins tiek dalīts pēc faktiskās lietošanas, nevis tikai pēc platības.
Dzīvoklim, kurā apkure tiek lietota mazāk nekā vidēji mājā, tas parasti ir izdevīgi. Dzīvoklim ar lielāku patēriņu — otrādi. Tāpēc uz jautājumu "vai man tas atmaksāsies" godīgā atbilde ir, ka tas atkarīgs no jūsu faktiskā patēriņa salīdzinājumā ar pārējiem mājā.
Lēmumu par alokatoru ieviešanu mājā parasti pieņem dzīvokļu īpašnieki kopīgi vai apsaimniekotājs saskaņā ar mājas kārtību. Mēs veicam tehnisko darbu un sagatavojam dokumentāciju; jautājumus par aprēķina metodiku un mājas kārtību risina apsaimniekotājs.
Pēc formas aizpildīšanas sazināmies 5 minūšu laikā
Jūsu pieteikums ir saņemts. Sazināsimies ar jums pēc iespējas ātrāk.
